Reviews for The Sun Kings: The Unexpected Tragedy of Richard Carrington and the Tale of How Modern Astronomy Began

The average rating for The Sun Kings: The Unexpected Tragedy of Richard Carrington and the Tale of How Modern Astronomy Began based on 2 reviews is 4 stars.

Review # 1 was written on 2013-01-27 00:00:00 Moe Fernandez Parasts cilvēks varētu nesaprast kā Saules astronomija vispār ir iespējama. Astronomam ir teleskops, ar teleskopu mēs pētām debesis, tomēr jau no bērna kājas visi saprot vienu pamatpatiesību. Ar teleskopu uz Sauli cilvēks var skatīties tikai divas reizes - ar vienu aci un pēc tam ar otru aci. Kur lai cilvēki ņem tik daudz speciālistus? Tas viss bija joks, patiesībā cilvēki jau diezgan sen izgudroja dažādus viltīgus veidus kā skatīties saulē nemaitājot redzi. Te noderēja gan attēla projicēšana, gan fotoplašu izmantošana. Sākumā nevienam nebija ne jausmas, kas tā saule īsti tāda ir. Pamata pieņēmums bija, ka Saule ir tāda plati planēta kā zeme tikai ar karstiem mākoņiem. Saules plankumi savukārt bija tās kalni, kas šad tad pavīdēja starp mākoņiem. Ar laiku gan uzkrājās fakti, kas lika šos apgalvojumus pārskatīt. Grāmata ir centrēta ap Saules plankumiem, 1859. gada Saules uzliesmojumu un R.Karringtona dzīvi. Puika jau no bērna kājas bija aizrauts ar Sauli, un ar laiku kļuva par vienu no ievērojamākajiem speciālistiem, lai gan viņa idejas ilgi netika pieņemtas. Piemēram, apgalvojumu, ka Saules cikls nosaka labības cenu, izteica jau Heršels vecākais, tas pats, kas atklāja planētu Urāns. Tomēr neviens viņu par pilnu neņēma, jo kā gan tik tāls un mazs objekts var tieši ietekmēt labības cenu. Nākamais izsmiešanas vērtais apgalvojums bija - Saules plankumi izraisa ziemeļblāzmas. Šis apgalvojums ilgi tika uzskatīts par muļķībām un statistiskos datus, kas par to liecināja, par nepareizu interpretāciju. Kopumā grāmata ir par astronomijas attīstību Lielbritānijā un nedaudz arī Vācijā, diezgan labs biogrāfisks materiāls un daudz interesantu faktu. Es nemaz nezināju, ka 1859. gadā ir bijuši tādi Saules uzliesmojumi, kas, ja tie notiktu šodien, visticamāk atstātu visu planētu bez elektrības, mobilajiem sakariem un satelītiem. Jau tajos laikos šī aktivitāte izsita no ierindas visus telegrāfus un ziemeļblāzmas varēja novērot pat Kubā. Izrādās, ka jau tad bija izveidots globāls tīkls, kas vāca datus par Zemes magnētiskajām svārstībām. Un laiku pa laikam saulei gadās iesnausties, kad tās aktivitāte pazūd pat uz gadsimtu. Piemēram, no 1645. līdz 1715. gadam. Bet kādēļ R.Karringtons bija ar traģisku dzīves stāstu? Puisim jaunībā tētis deva naudu pašam savas observatorijas iekārtošanai. Tā nu viņš varēja realizēt savus dzīves sapņus līdz tēva nāvei, kad viņam bija jāpārņem bizness - brūzis. Darbs, šķiet viņam diez ko nepatika. Viņš visu laiku mēģināja atrast labi atalgotu darbu astronomijā, diemžēl viņu nekur neņēma pretī. Tad brūža bizness tika pārdots un vīrs atkal varēja nodarboties ar savu hobiju, jo naudas viņam bija pietiekami. Viņš pat apprecējās, un te sākās personiskā traģēdija. Jaunā sieva savu piedzīvotāju uzdeva par savu brāli, un, vienkārši sakot, salaida ar abiem. Kamēr vienudien „brālim" neaizbrauca jumts un šis mēģināja Karringtona kundzi nonāvēt. Ievainojis šo vārīgā vietā viņš meties bēgt un, pirms viņu noķēruši vietējā ciema iedzīvotāji, pat paspējis uzrakstīt sevi apsūdzošu vēstuli. Tā tiesā tika vērsts pret viņu un spriedums bija notiesājošs - divdesmit gadu ieslodzījuma, viņš gan nomira jau pirmajā gadā. Karringtona sieva izdzīvoja, tomēr, lai remdētu sāpes, viņa sāka niekoties ar Chloral hydrate. Tas vienu dienu noveda pie pārdozēšanas un nāves. Ciemata ļaudis tajā vainoja R.Karringtonu. Arī pats Karringtons neilgi pēc sievas nāves uzlika sev rokas, kā aiziešanas veidu izmantojot šo pašu Chloral hydrate. Un sakāt vēl, ka seriālos viss ir izdomāts. Labi un saistoši uzrakstīta grāmata, pastāsta mums Saules izpētes vēsturi no sākuma līdz mūsdienām. Tagad jau katrs, kas paskatās saules vēja protonu blīvumu zemes virzienā, var aplēst ziemeļblāzmas rašanās iespēju. Un galu galā mums taču ir vesela kaudze ar observatorijām kosmosā. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm. Autoram tiešām ir talants stāstu pastāstīt interesanti.

Review # 2 was written on 2014-02-10 00:00:00 John Quadrino I don't get to read a lot of popularizations in the course of my research on nineteenth-century astronomy, so when this one came across my desk I was on the one hand excited about a change of pace ("captivating, fast-paced" says Dava Sobel on the cover) and on the other figuring I'd be skimming much of it and rolling my eyes a lot. I tend to do this with books that have long and overly-dramatic subtitles like "The Unexpected Tragedy of Richard Carrington and the Tale of How Modern Astronomy Began." I was half right. I did indeed do a lot of skimming, but I also did much less eye-rolling than I anticipated. Clark weaves a compelling tale, even if you don't consider an understanding of the dynamic Earth-Sun relationship (think SOHO and Spaceweather.com) to be the beginning of modern astronomy. (I don't.) The book is a bit less than the subtitle makes it out to be, as I'm still not quite sure what Carrington's "unexpected tragedy" was or how it relates to the scientific quest to understand the nature of the Sun's interaction with the Earth, but it was a quite enjoyable romp through the world of Victorian astronomy. Because it's such an interesting place, Victorian astronomy, you almost can't help to tell a compelling story if you go into it with some good historical grounding and a flair for writing narrative. Clark treats one aspect of what was happening during this period: the development of solar astronomy. At the beginning of the 1800s, no one had any idea what the structure of the Sun was or how it generated its energy. One prevailing theory was that it was composed of a solid (and possibly inhabited!) globe surrounded by a luminous atmosphere. Sunspots were rifts in this solar atmosphere. Clarke recounts how a series of dedicated astronomers-- both professional and amateur-- deduced a link between sunspots, the solar cycle, and effects on the Earth such as magnetic disturbances and auroral activity. Carrington is simply one of a cast that includes many important astronomers from this period, though his drive and complex personal life, as well as his final demise (and this is likely the tragedy referred to in the subtitle, though seemingly unrelated to solar physics) make him an especially compelling figure. Even if you're not interested in the ins and outs of the interaction between the Sun and the Earth's magnetic field or the advances in spectroscopy and photography that made the discoveries documented in this book possible, it's the historical characters like Carrington who make studies in Victorian science so readable. Carrington was one of many amateur astronomers during this period who made their fortune in the family business (in Carrington's case a brewery) and then used this wealth to build elaborate personal observatories where they could pursue astronomy as a hobby. Carrington devoted himself to solar astronomy and became a recognized scientific authority on the subject. Besides him though, the pages are filled with others nearly equally interesting: Airy, the Astronomer Royal and the story's villain, storming about at Greenwich pursuing mathematical accuracy and largely dismissive of the new physical astronomy; de la Rue laboring in Spain to photograph the Sun's atmosphere for the first time during a solar eclipse; Maunder taking up Carrington's work after Carrington's death and marrying the young mathematician hired to aid his calculations. Interesting characters pursuing interesting work. Maybe exaggerated or characatured just a bit, but they all come in and out of the story so quickly and in such succession that Clark can't be blamed much for emphasizing their most interesting features. It was an exciting time in astronomy, and Clark captures this. I'll keep it on the shelf, because it would be ideal book report material for an undergraduate astronomy course. A historian will find Clark's lack of careful documentation maddening and his rhetoric at times excessive or overblown, but a student with a passing interest in the history of astronomy might find it a door to a truly remarkable period in history.